Aktīvs dzīvesveids un tā pozitīvā ietekme uz organismu.

Jau agrā bērnībā vajadzētu radināties pie fiziskām aktivitātēm un uztvert to kā kaut ko pašsaprotamu, nevis gatavošanos lielajam eksāmenam.

Fizisko spēju attīstība notiek galvenokārt skolas vecumā, bet pieaugušo vecumā tā būs atkarīga no bērnībā un skolas gados sasniegtā. Vecākiem jārāda piemērs – jābūt aktīviem un sportiskiem ikdienā. Arī vecākiem cilvēkiem lielā vecumā jābūt aktīviem. Fiziskā aktivitāte uzlabo cilvēka fizisko sagatavotību un organisma sistēmu funkcionālo stāvokli, paildzina pilnvērtīgas dzīves periodu, attālina novecošanu. Pastāv cieša saistība starp fiziskās aktivitātes intensitāti un imunitāti, aptaukošanos un traumu risku.

Regulāras un individuāli piemērotas fiziskās aktivitātes rada virkni pozitīvu efektu:

  • pieaug vielmaiņas intensitāte un mazinās palielināta svara risks;
  • uzlabojas sirds-asinsvadu, elpošanas, gremošanas un citu orgānu sistēmu darbība;
  • normalizējas arteriālais asinsspiediens;
  • samazinās holesterīna līmenis un pazeminās aterosklerozes risks;
  • stabilizējas kardiovaskulārā un simpatoadrenālā atbilde uz pēkšņu slodzi;
  • stabilizējas kaulu masa un pazeminās osteoporozes riska līmenis;
  • palielinās muskuļu masa;
  • paaugstinās imunitāte;
  • palēninās bioloģiskā novecošanās; saglabājas vai uzlabojas garīgās darbaspējas un fiziskās spējas: izturība, spēks, lokanība, veiklība, ātrums un kustību koordinācija;
  • samazinās sadzīves un sporta traumu risks;
  • samazinās iespēja saslimt ar dažām hroniskām slimībām;
  • uzlabojas pašsajūta, mainās attieksme pret sevi.
Regulāras fiziskas slodzes laikā izstrādājas tā sauktie laimes hormoni jeb endorfīni. Tie palīdz uzlabot pašsajūtu un pēc zināma laika perioda, cilvēks jau sāk izjust fizisko aktivitāšu trūkumu. Daži speciālisti nesen izteikuši viedokli, ka minimālais laiks, lai fiziskās aktivitātes kļūtu par ieradumu, ir ikdienas nodarbības 3 nedēļas ilgi. Tomēr līdz šim tika uzskatīts, ka tam nepieciešams ilgāks laiks – regulāras nodarbības vairākas reizes nedēļā apmēram 3 mēnešu garumā. Skaidrs signāls, ka organismā sākuši izstrādāties “laimes hormoni” ir tas, ka cilvēks pastāvīgi vēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un nav vairs nepieciešama disciplinējoša palīdzība, piemēram, fizioterapeita, klātbūtne.
Katram ir sava – vispiemērotākā fiziskā aktivitāte un tā arī katram ir jācenšas atrast. Nav tāds cilvēks, kurš nekustētos vai nevarētu vispār kustēties. Tomēr ja fiziskā aktivitāte nebūs piemērota, tā radīs pretestību un ilgtermiņā fizisko aktivitāšu programma cietīs neveiksmi. Citiem patīk vingrot, citiem nūjot un vēl citiem vienkārši iet pastaigās, skriet, peldēt, braukt ar riteni, dejot utt.
Nevar aizmirst iesildīšanos pirms katra sporta veida. Ko tā dod? Iesildīšanās galvenais mērķis ir organisma sagatavošana fiziskai slodzei, paaugstinot ķermeņa temperatūru, elpošanas ātrumu un pulsu. Iesildīšanās rezultātā paplašinās asinsvadi (šo procesu sauc par vazodilatāciju) un muskuļiem pieplūst vairāk skābekļa. Iesildīšanās novērš ātru pienskābes un citu metabolo blakusproduktu, piemēram, amonjaka un pozitīvo ūdeņraža jonu uzkrāšanos, kas rada muskuļu sāpes, ja sāk skriet bez iesildīšanās. Paaugstināta ķermeņa temperatūra pozitīvi ietekmē organisma biomehāniskos parametrus: paaugstinoties muskuļu temperatūrai:
  • palielinās skriešanas procesā iesaistīto locītavu – plecu, gurnu, ceļu un potīšu – lokanība, ļaujot skriet daudz veiklāk
  • Palielinās skābekļa piegāde muskuļiem, kavējot pienskābes un citu vielmaiņas blakusproduktu veidošanos
  • Paātrinās vielmaiņas procesi un paaugstinā muskuļu temperatūra, padarot tos elastīgākus
  • Palielinās muskuļu saraušanās ātrumu
  • Paaugstinās skriešanas efektivitāte un samazinās traumu risks.
  • Paaugstinās pulss līdz skriešanai vajadzīgajam līmenim
  • Palielinās psiholoģiskā modrība un koncentrēšanās spējas.
Vingrinājumi pēc fiziskas slodzes:
  • Izkliedē pienskābi un citus vielmaiņas blakusproduktus, samazinot to negatīvo ietekmi uz muskuļiem
  • Samazina vēlīno muskuļu sāpju iespēju
  • Samazina reiboņa vai ģībšanas risku, ko izraisa venozo asiņu uzkrāšanās kājās
  • Samazina adrenalīna līmeni asinīs
  • Samazina pulsu līdz normālam līmenim
  • Paaugstina organisma atgūšanās procesa efektivitāti.
Jo motivētāks būsiet pirms skriešanas, jo labāks būs rezultāts. Vispusīga iesildīšanās ir lielisks psiholoģiskās sagatavošanās veids pirms treniņa vai sacensībām, palīdzot pirms starta atbrīvot prātu no traucējošām domām. Laba koncentrēšanās ļaus precīzāk novērtēt skriešanas tempu, skriet efektīvāk un kontrolēt sevi, īpaši sacensību pēdējos posmos, kad iestājas fiziskais un garīgais nogurums.
0 0
Feed