Bērnu noslodze ikdienā

Skolas dzīves ikdiena un vide – cik tā ir draudzīga bērniem un cik tomēr tālu no ideāla? Stundu agrais sākums, t.s. pagarinātās grupas, kur bērni sēž līdz pat vakaram, starpbrīži, kad izkustēties nav ļauts, un pārslodze ar mācību vielu, kura tiek uzdota ārpus skolas. Pēc stundām papildus pulciņi, kuri nereti ir svešvalodas vai kādi citi papildus mācību priekšmeti. Iespējama arī sporta vingrošana – teniss, peldēšana, basketbols, vieglatlētika u.c. Tad vēl lielā kaudze mājas darbu. Kur paliek brīdis sev? Pilnīgi nekam? Lai atpūstos no lielās ikdienas pārslodzes bērnam nepieciešams darīt arī neko.

Var radīt nopietnas veselības problēmas

Par bērnu pārslodzi mēs varam runāt tajos gadījumos, kad bērns izjūt disbalansu starp emocionālo un fizisko slodzi. Jāsaprot, ka sākumskolas bērniem visbiežāk viņu papildus interešu izglītību izvēlas vecāki, nevis paši bērni, jo mazie jau nemaz nezina, ar ko viņi grib nodarboties tik agrā vecumā. Un tieši šajos gadījumos, kad līdzsvars starp fizisko un emocionālo ir izjaukts, tad bērns iegūst pārgurumu, ko mēs varam saukt par emocionālu pārslodzi. Emocionālās pārslodzes pazīmes ir šādas: bērns var izskatīties bālāks, būt nogurušāks, miegaināks, tajā pat laikā arī nervozāks, kašķīgāks, vakaros ir grūti aizmigt, kaut arī no rīta nevar pamosties, samazinās apetīte vai gluži pretēji – ievērojami palielinās
Bērns nav mazais pieaugušais un vajadzētu apzināties, ka jaunā skolas vide nozīmē ne vien dienas režīma un vides maiņu, bet nopietnas emocionālas pārmaiņas, kas būs jāizdzīvo mazajam skolniekam, pret kuru visa ģimene lolo noteiktas gaidas. Gan vecākiem, gan arī bērniem ir jārēķinās arī ar to, ka skolas laikā bez slimošanas neiztikt, jo tipiskākā mūsdienu problēma ir slimību “neizslimošana” mājas režīmā, bet gan došanās uz skolu vai darbu, tiklīdz kļūst nedaudz labāk. Dzert antibiotikas un iet uz skolu nav pieļaujams risinājums. Vispirms ar zāļu palīdzību tiek “nosista” temperatūra, bet ne iznīcināts vīruss. Būtu nepieciešams mājās ārstēties, kamēr temperatūra normalizējas, plus vēl tik dienas, cik bija temperatūra. Pēc spēcīgu zāļu lietošanas organisms atjaunojas 10–14 dienās, kad noteikti nevajadzētu sportot nedz skolā, nedz arī doties uz treniņiem.
Ātri aktivizējot organismam lielu slodzi, tas neatpūšas, bet tieši otrādi – neliels vīruss var pārtapt par angīnu un tālāk bronhītu, jo imunitāte būs sagrauta. Plaši izplatītie vēdervīrusi, kas izpaužas ne vien kā vemšana, bet arī kakla sāpes un klepus, ir ārkārtīgi lipīgi. Izslimojušajam ir iespējas aplipināt veselos arī vēl pēc nedēļas, ja nav veikta pienācīga ārstēšana. Vecākiem ir jāsaprot, ka regulārai kaišu “neizslimošanai” ir liela ietekme uz bērna imunitāti un uzņēmību pret jebkādām slimībām.
Diemžēl nepamanītas emocionālas pārslodzes sekas var būt arī daudz nopietnākas, it īpaši pusaudžu vecumā. Mūsdienās diezgan populāri ir bērnus no laukiem un mazpilsētām sūtīt vidusskolā mācīties uz Rīgu. Uzstādījums ir skaidrs, ka vecāki savām atvasēm vēlas labāku izglītību, tomēr rezultāts ne vienmēr ir tāds, kādu sagaida. Pieaugušajiem ir jāsaprot, ka tad, kad bērns, lai arī jau šķietami pieaudzis, tiek izrauts no savas vides, viņš piedzīvo diezgan lielu emocionālu stresu. Viņam ir zudis viss, kas visu laiku viņa dzīvē ir bijis tik svarīgs un nemainīgs – nav vairs kaimiņu sunīša, kas no rītiem rej, nav brāļa, ar kuru viņš kopā ēda brokastis, nav omītes, kas paburkšķ par nesakārtotu istabu, viņš ir nokļuvis absolūti svešā un sev nezināmā vidē un adaptācija ir nepieciešama ne tikai jaunajā skolā, bet vidē vispār. Tādi bērni kā akūti gadījumi slimnīcā parādās katru gadu, salīdzinoši regulāri. Vecākiem jābūt ļoti uzmanīgiem, ja redz, ka līdz šim smaidīgais, izpalīdzīgais, jautrais bērns ir kļuvis noslēgts, ierāvies sevī, varbūt pat depresīvs – tās ir smagas emocionālās pārslodzes pazīmes! Diemžēl dažkārt pusaudži, kas nokļuvuši šādā situācijā, sāk aizrauties arī ar narkotiskajām vielām, tāpēc, mīļie vecāki, rūpējieties par saviem bērniem un vērojiet viņus!
Kā labāk bērnam?
Vislabāk būtu pirmajā pusgadā neaizrauties ar dažādiem pulciņiem un papildu nodarbībām, lai neradītu pārslodzi. Ikdienas praksē saskaroties ar bērniem, kuriem dažus mēnešus pēc skolas gaitu uzsākšanas parādās izmaiņas uzvedībā, ievērots pastiprināts nogurums, regulāri sāpošs vēders, acu mirkšķināšana vai neizskaidrojama šņaukāšanās. Šīs visas pazīmes liecina, ka bērnam ir psihoemocionālas problēmas, kurām var būt dažādi cēloņi.
Ja pulciņi ir apmeklēti jau pirms skolas, tad, to darot pirmajā klasē, kad bērns vairs nav stingrā uzraudzībā, ir jāpārliecinās, ka tiek ievērots maksimāli pareizs ēšanas režīms – lai nenotiktu našķošanās kādā transportlīdzeklī starpposmā starp skolu un pulciņu. Tāpat ir joprojām jāievēro pietiekams atpūtas režīms.
Savukārt bērniem, kuri jau ir iedzīvojušies skolas režīmā un mācās ne pirmo gadu, vecāku uzmanību būtu jāvērš uz jautājumiem, kas saistās ar stāju un acīm. Stundām ilga sēdēšana pie stacionārā datora vai vārtīšanās pa gultu ar planšeti vai viedtālruni rokās sliktā apgaismojumā ir draudi nepareizai stājai, acu problēmām un redzes pasliktināšanās iespējām. Tāpat vecākiem vajadzētu pavērot, lai bērni smagās skolas somas nenēsātu uz viena pleca. Ikvienā vecumā vislabāk būtu, ja bērns iespēju robežās ceļu uz skolu mērotu kājām, nevis vecāku automašīnā. Kardiologi uzskata, ka staigāšana ir vislabākā slodze, kā arī tādējādi noteiktu laika sprīdi bērns pavada ārpus telpām.
Vecākiem ar treknu melnu tinti vajadzētu ierakstīt galveno principu, saskarsmē ar savu bērnu, ka tas, ko viņš dara, viņam patīk un interesē, nevis dzīvot pēc principa – es esmu tava mamma un es zinu, ko tev vajag.
Svarīgs ir pareizs režīms
Viena no vissvarīgākajām lietām, kā palīdzēt bērnam mācību procesā ir ievērot dienas režīmu. Minimālais gulēšanas laiks bērnam ir astoņas stundas, tomēr vēlamas būtu desmit. Ja kaut kādu iemeslu dēļ ikdienā šis laiks ir samazināts, vajadzētu ļaut bērnam izgulēties vismaz brīvdienās. Protams, katrs bērns, tāpat kā pieaugušais ir atšķirīgs, vienam pieaugušajam pietiek ar sešām stundām miega, kamēr citam – nepietiek ar astoņām. Līdzīgi ir ar bērniem, tomēr pieminētās astoņās stundas atpūtas ir minimālais laiks, kamēr bērns nav sasniedzis vismaz vidusskolas vecumu. Tikpat nozīmīgs ir ēšanas režīms. Vecākiem ir jānodrošina, lai bērns vienmēr būtu paēdis brokastis. Tāpat arī, lai pa dienu būtu apēdis pusdienas. Ja zināt, ka viņš neēd skolas ēdienu, ēdiens jādod līdzi kārbiņā. Jo nav nekā ļaunāka, ka bērns ir badā un to remdē ar saldumiem, čipšiem vai citām neveselīgām uzkodām. Trešais – ļoti svarīgi, lai bērnam būtu pietiekoša fiziskā aktivitāte. Ja šie trīs nosacījumi būs līdzsvarā, vecāki būs izdarījuši daudz, lai bērns ikdienā justos labi.

Rudenī un ziemā ārste iesaka uzturā lietot svaigi spiestas sulas, it īpaši dzeltenās un oranžās, jo tieši šo krāsu augļi ir tie, kas nodrošina emocionālu prieku, gandarījumu un veido pozitīvas emocijas tumšajos vakaros. Tāpat ģimenes ārsts, it īpaši tiem bērniem, kas ir pastiprināti nervozi, var ieteikt lietot magnija preparātus, kā arī visu rudens un ziemas sezonu vajadzētu lietot D vitamīnu, kā arī eļļas, kas satur omega 3 un omega 6, piemēram, krila, linsēklu, zivju eļļu. Tāpat periodiski jālieto polivitamīni.

0 0
Feed