Muskuļu distonija

Visbiežāk neraksturīgi dīvainas kustības un izkropļotas ķermeņa daļas piemīt pacientiem ar diagnozi muskuļu distonija. Muskuļu kontrakcijas ir tās, kuras rada izmaiņas un prāts nespēj kontrolēt savu ķermeni. Šī slimība sastopama kā gados vecākiem pacientiem, ta arī jauniešiem un bērniem.

Parasti muskuļu distonija skar kaklu, seju, acis, kā arī ekstremitātes. Šie simptomi ne tikai rada pacientam diskomfortu, bet traucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un samazina darba spējas. Pacienti saskaras ar sociālo atstumtību un depresiju. Izskata un kustību kropļojumu dēļ apkārtējā sabiedrība, dažreiz pat ģimenes locekļi mēdz viņus uzskatīt par garīgi atpalikušiem.

Muskuļu distonija un spasticitāte ir veselības traucējumi, kas deformē locītavas un būtiski pasliktina dzīves kvalitāti, jo patvaļīga muskuļu saraušanās izraisa biežas nekontrolējamas kustības vai piespiedu pozas. Smagākos gadījumos ir nepieciešams kopējs un citu palīdzība, lai varētu veikt pat ierastas darbības: pārvietoties, apģērbties, paēst, iepirkties, rakstīt, vadīt transportlīdzekli. Diezgan bieži ir sastopama kakla muskuļu distonija, kam raksturīga galvas piespiedu pagriešanās uz vienu vai otru pusi, atliekšanās atpakaļ, uz sāniem vai uz priekšu. Cita slimības paveida dēļ, piemēram, ejot pa ielu, uz dažām sekundēm negaidīti mēdz aizvērties acis. Vēl bīstamāk, ja, vadot automašīnu, pēkšņi vairs nespēj pagriezt galvu, lai paskatītos spogulī. Gadījumos, kad nekontrolējami raustās seja, sašķobās mute, aizveras un trīc acs plakstiņš, vainīga var būt muskuļu distonija. Visbiežāk novērojama kakla muskuļu distonija, kurai raksturīga galvas piespiedu pagriešanās uz vienu vai otru pusi vai arī noliekšanās uz sāniem, augšu vai leju. Ir pacienti, kuriem galva pavilkta atpakaļ tā, ka viņi vairs nespēj redzēt ceļu zem kājām un patstāvīgi pārvietoties.

Līdzīga kustību problēma ir vismaz vienai trešdaļai insulta pacientu ar parēzēm, aptuveni 70 % bērnu ar cerebrālo trieku, 40 – 60 % pacientu ar izkaisīto sklerozi un pusei pacientu ar muguras smadzeņu bojājumiem. Sastopama arī spasticitāte – pastiprināta locītavu saliekšanās vai atliekšanās kādas citas slimības dēļ. Vieglākos gadījumos kustības ir tikai nedaudz ierobežotas, ļoti smagos – muskuļi ir tik stipri savilkti, ka locītavu nevar izkustināt pat ar lielu spēku.

Cēloņi
Muskuļu distonija nav jaunākās paaudzes saslimšana, taču tās rašanās cēloņi medicīnā joprojām tiek meklēti. Īsti skaidru un pārliecinošu atbilžu tam nav. Ir atrasti gēni, kam pierādīta saistība ar distonijas attīstību, tādējādi nosakot iespēju šai slimībai rasties. Neiroloģiskajai saslimšanai var būt provocējoši momenti — pārslodze, pārstrādāšanās, liels stress vai trauma. Ārstēšanas prakse un novērojumi atklāj vēl kādu būtisku problēmu. Šo simptomu dēļ pacienti jūtas arī sociāli atstumti. Izskata un kustību kropļojumu dēļ apkārtējā sabiedrība un pat ģimenes locekļi dažreiz viņus uzskata par garīgi atpalikušiem, ar ko pacientiem ir ļoti grūti samierināties, jo patiesībā viņi ir psihiski pilnīgi veseli.

Ārstēšana
Slimības riski var būt – pārmērīga fiziska slodze, pārstrādāšanās, liels nervu stress vai trauma. Ir arī vesela medikamentu grupa, kas var izraisīt distonijas. Latvijā distoniju ārstē ar botulīntoksīna injekciju metodi jau vairāk nekā 10 gadus. Muskuļu distonija ir sindroms, kas izraisa patoloģiskas muskuļu kontrakcijas, kas izsauc biežas, gribai nepakļautas atkārtotas kustības vai nenormālas pozas. Parasti muskuļu distonija skar kaklu, seju, acis, kā arī ekstremitātes. Šie simptomi ne tikai rada pacientam diskomfortu, bet traucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un samazina darba spējas. Distoniju pavada trīce vai rauste, tādēļ atsevišķos gadījumos to kļūdaini pieņem par Parkinsona slimību, kuru cenšas ārstēt ar speciālajiem medikamentiem. Taču šie medikamenti tikai ārkārtīgi retos gadījumos var palīdzēt distonijas slimniekiem. Līdz ar to, nejūtot veselības stāvokļa uzlabošanos un dažreiz pat piedzīvojot slimības progresēšanu, pacientiem bieži vien zūd jebkāda vēlme turpināt ārstēšanos un viņi samierinās ar fiziskām kroplībām, lai gan varētu saņemt palīdzību. Distonijas pacienti ir atzinuši, ka savlaicīga šīs slimības ārstēšana ļauj izvairīties no depresijas, ko rada nespēja kontrolēt kustības un ķermeņa pozas, kā rezultātā apkārtējie novēršas no slimniekiem. Muskuļu distonija nav pilnībā izārstējama, iespējams, tieši šā iemesla dēļ pēdējo laiku medicīnas sasniegumi dod iespēju mazināt simptomus un palīdz pacientiem atgriezties normālā režīmā. Distonijas noteikšanai nav specifisku izmeklējumu, un ārstam slimība jāpazīst pēc tās ārējām izpausmēm. pacienti, Nereti slimnieki samierinās, ka ķermeņa kustību kropļojumi nav ārstējami, nespēj pilnvērtīgi dzīvot, strādāt un kļūst par invalīdiem. Valstij tas nozīmē zaudēt darbspējīgus cilvēkus un tērēt līdzekļus invaliditātes pensiju maksāšanai, kaut arī ir ārstēšanas metodes, kas var palīdzēt slimniekiem atgriezties normālā dzīvē. Tikai pareizi jādiagnosticē slimība un jāsāk ārstēšana. Distoniju ir iespējams apārstēt, bet lielākajā daļā gadījumu to nevar izārstēt pilnībā. Ar medikamentozās ārstēšanas metodēm līdzēts nebūs, jo zāles iedarbojas ne tikai uz bojātajiem muskuļiem, bet arī uz pārējiem — veselajiem muskuļiem, un tas nav labi. Daudz efektīvākus rezultātus var sniegt botulīntoksīna preparātu injekcijas, kas labi zināmas skaistumkopšanā. Tās ir īpašas blokādes, ko Latvijā veic jau aptuveni desmit gadu. Efekts injekcijām ilgst vidēji pusgadu, citiem pacientiem arī ilgāk, un tas viņiem ir būtisks atvieglojums. Jūsu ģimenes ārsts noteiks diagnozi un ieteiks tieši Jums piemērotu ārstēšanas veidu.

0 0
Feed