Pārkaršana vasara

Vasara lutina un karstais laiks nebeidz vien pārsteigt, taču tas arī var būt nogurdinošs. Augstā gaisa temperatūra savienojumā ar mitro gaisu var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēka organismu, paaugstinot vidējo ķermeņa temperatūru, kas savukārt var izraisīt ķermeņa pārkaršanu jeb hipertermiju, kas saukta arī par karstuma dūrienu.

Kā efektīvāk izvairīties no pārkaršanas?

Ļoti būtiski karstā laikā ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Īpaši svarīgi, dodoties ārpus mājām, paņemt līdzi ūdeni un dzert arī tad, ja neslāpst. Karstā laikā ēdienkarte jāpapildina ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, jo arī tie satur daudz ūdens. Jāatceras, ka kafijas, melnās tējas un saldinātu dzērienu lietošana karstā laikā nav ieteicama, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju. Alkohols pārkaršanas nelabvēlīgo ietekmi uz organismu tikai pastiprina, nomācot organisma dabiskās reakcijas, kas brīdina par pārslodzi vai pārkaršanu. Ja tomēr no kafijas tases atteikties ir pārāk grūti, jāatceras tai virsū uzdzert glāzi ūdens. Karstā dienā ķermeni var atvēsināt arī no ārpuses, mazgājoties vēsā dušā vai vannā, kā arī vairākas reizes dienā apslapinot ķermeni, īpaši skaustu un seju, ar aukstu ūdeni. Lielisks atvēsināšanās līdzeklis ir arī pelde, taču jāatceras, ka ledainā ūdenī peldēt nedrīkstētu.

Kā rīkoties, ja cilvēks pārkarsis
Pirmais solis ir passlēpties ēnā. Ja sajūti kaut vieglu vājumu vai reiboni, apsēdies vai vēl labāk – atlaidies guļus vēsumā un novieto kājas mazliet augstāk par galvu. Atbrīvojies no šaura un spiedīga apģērba. Ja ir slikti, samitrini vēsā ūdenī dvieli un liec kompreses uz vietām, kur ir lielās artērijas – padusēm, ap skaustu, cirkšņiem un uz pieres. Tas palīdzēs normalizēt ķermeņa temperatūru. Dzer daudz šķidruma, vislabāk minerālūdeni, kas organismā palīdz ātrāk atjaunot svīšanas laikā zaudētās minerālvielas. Vari dzert ūdeni, kurā uz litru iemaisi tējkaroti sāls.
Karstuma dūriena vai pārkaršanas gadījumā speciālisti iesaka cietušo novietot guļus ar paceltu galvgali vēsā un labi vēdinātā telpā, atbrīvot viņu no apģērba, īpaši, ja tas ir cieši pieguļošs.
Cietušajam ir jādod dzert vēss ūdens – vienam litram ūdens vēlams pievienot pus tējkaroti sāls, dzert to lēni, nelieliem malkiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, tādēļ vēlams cietušā galvu, kaklu un paduses dzesēt ar mitrām kompresēm, kā arī pakāpeniski apšļakstīt cietušo ar vēsu ūdeni.
Atcerieties, ka cietušo nedrīkst mērkt aukstā ūdenī, jo tas var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus vai pat cilvēka nāvi! Ja cietušā stāvoklis neuzlabojas, vērsieties pie mediķiem pēcS palīdzības!

Karstajā laikā īpaši riskam pakļauti:
  • Gados vecāki cilvēki (īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un dzīvo vieni);
  • Zīdaiņi un mazi bērni (īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu);
  • Cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem, kā arī tie, kuri ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
  • Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas;
  • Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
  • Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, īpaši elpceļu vai sirds slimībām;
  • Cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas;
  • Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (fizisks darbs, sports).
Karstā laikā valkā vieglu kokvilnas vai linu apģērbu, kas nekavē sviedru izdalīšanos, dzer pēc iespējas vairāk šķidruma, laiku pa laikam apslakies ar vēsu ūdeni, samitrini vismaz seju, kaklu un plaukstas. Pieskati mazus bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus, pamodini tos, kas tveicē aizsnaudušies saulītē vai teltī.
0 0
Feed