Pasargā sevi, kad laika apstākļi nelutina!

Aiz loga lietus un pirmās sniega pārslas, kuras vēja pūsmai virpuļojot aiz vien biežāk liek domāt, ka vasara ir izskanējusi. Lietavas un sniegs, dzestrie rīti, agrā tumsa liecina par tumšā gadalaika iestāšanos. Līdz ar laika apstākļu maiņu parādās mazās saslimšanas. Kā rīkoties, lai pasargātu sevi, savu ģimeni un izvairītos no saaukstēšanās?

Ikdienas praktiskie ieteikumi:
Rūpīgi mazgājat rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas ilgstoši saglabājas uz gabalu ziepēm.

  • Ģērbties piemēroti laika apstākļiem. Laiks nomainīt vieglo vasaras jaciņu pret ko siltāku!
  • Vēdiniet telpas un mitriniet iekšējo telpu gaisu.
  • Pēc iespējas retāk apmeklējiet vietas, kur uzturas daudz cilvēku – masveida pasākumi telpās, sabiedriskais transports u.c.
  • Izvēlieties pareizu ēdienkarti. Augļi un dārzeņi, kas ir bagātināti ar vitamīniem un minerālvielām stiprina imūnsistēmu. Uzņemiet daudz šķidruma!
  • Mēģiniet gulēt vismaz 7-9 stundas dienā. Miega trūkums vājina organisma aizsargspējas un tam nav labas ietekmes uz fizisko veselību.
  • Lai aizsargātos no vīrusu iekļūšanas caur elpceļiem profilaktiski lietojiet piemērām, oksolīna ziedi degunam. Bieži skalojiet degunu un kaklu, lai atbrīvotos no mikroorganismiem, kas strauji savairojoties uz deguna un rīkles gļotādas var izraisīt saslimšanu.

Rokas jāmazgā jebkurā gadalaikā, diemžēl dzīvē ne vienmēr šī prasība tiek ievērota, cilvēki to uzskata par pārspīlētu, jo rokas nav acīm redzami netīras un nekas slikts taču nenotiek. Jāsāk jau radināties mazgāt rokas biežāk un rūpīgāk, gatavojoties brīdim, kad elpceļu vīrusi kļūs aktīvi. Nekad nevar zināt, kad tas pienāks. Elpceļu vīrusi izplatās pa gaisu, bet, lai inficētos, nav obligāti jānonāk tiešā kontaktā ar klepotāju vai šķaudītāju. Vīrusi nonāk it visur, arī uz durvju rokturiem, koplietošanas priekšmetiem, tos var nodot sarokojoties un dažādos citos veidos. Tuvinot roku sejai, vīruss līdz ar gaisu tiek ieelpots, nosēžas uz deguna gļotādas, nokļūst šūnā, kur sāk savu vairošanās un dalīšanās procesu, cilvēka imūnā sistēma reaģē uz to un ražo šūnas, ar kurām vīrusu likvidēt, – cilvēks saslimst.
Probiotiķi – labās baktērijas dzīvo zarnu traktā un nodrošina normālu zarnu mikrofloru, neļaujot savairoties kaitīgajiem mikroorganismiem. Zarnu traktam ir liela loma organisma imunitātes nodrošināšanā. Tam par labu nāk gan dzīvie jogurti ar bifidobaktēriju un acidofilo baktēriju piedevām, gan kefīrs un citi skābpiena produkti, gan arī skābēti kāposti un citi dārzeņi – tā liecina atsevišķi pētījumi. Papildus jācenšas uzņemt arī pietiekami daudz šķiedrvielu no rudzu maizes, pilngraudu produktiem, augļiem, dārzeņiem, kas svaigi, pilnvērtīgi un vitamīniem bagāti satur daudz antioksidantu.
Pēdējā laikā arī Latvijā tiek popularizēta ideja par to, ka ikvienam cilvēkam dienā vajadzētu apēst piecas porcijas augļu un dārzeņu. Rudens ir ļoti piemērots laiks šā ieteikuma īstenošanai. Tāpat arī vēlams lietot garšaugus, jo sevišķi – ķiplokus, sīpolus, visdažādākos zaļumus, čili piparus, kurkumu.
Psihologi novērojuši, ka mēs, kā jau bioloģiskas būtnes, atšķirīgi reaģējam uz dažādiem gadalaikiem un gandrīz katrs kādā sezonā jūtas labāk, kādā – sliktāk. Ja sajā tumšajā gada periodā gribas vairāk filozofēt un paslinkot, satikt mazāk ļaužu, lasīt dzeju, tad varbūt tā ir konkrētā cilvēka īpatnība, cilvēciskās būtības izpausme, kas sasaucas ar dabā notiekošo. Nevar jau visu laiku nēsāt aktīvā, laimīgā un dzīvespriecīgā cilvēka masku. Šis ir labs laiks, lai kaut vai pusstundu dienā pabūtu vienatnē ar sevi, izietu dabā, gremdētos pārdomās, meditētu. Tas palīdz tikt galā ar dienišķo stresu, un līdz ar to uzlabojas organisma pretošanās spējas infekcijām.
Saslimšanas savlaicīga konstatēšana un slimnieka izolācija ir ļoti svarīga, tādēļ vecākiem un izglītības iestāžu darbiniekiem, jāvēršas pēc mediķa palīdzības gadījumā, ja bērnam strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra līdz 39 grādiem un vairāk, parādās stipras galvas sāpes, miega traucējumi, ēstgribas zudums, vērojams sejas ādas un kakla apsārtums. Aktivitātes svaigā gaisā ir tikpat svarīgas kā vasarā, tā tiek stiprināta imunitāte, saglabāta forma un garantēts labs garastāvoklis. Pat ikdienišķas pastaigas var palīdzēt saglabāt veselīgu svaru un pilnvērtīgu vielmaiņu. Veicot sporta aktivitātes svaigā gaisā (pastaigas, skriešana, riteņbraukšana), jāatceras par attiecīgu apģērbu, lai nesaaukstētos, jo ķermenis ātri sasilst un ātri atdziest
Ieteicams izvelēties siltāku apģērbu, tomēr ebūtu ieteicams sevi uzreiz “iepakot” ziemas miegam ar apģērbu, ko pērn vilkāt -20 grādu temperatūrā. Apģērbu pakāpeniski mainot uz siltāku, jūs ļausiet organismam pašam pierast pie temperatūras pārmaiņām un ļausiet tam saglabāt savas dabiskās aizsargspējas.
Pirmais slimības simptoms bieži ir deguna sausums vai kairinājums. Dažu stundu laikā sākas stipras, ūdeņainas iesnas, aizlikts deguns un šķaudīšana. Bieži simptomi ir arī iekaisusi vai kairināta rīkle, nespēks, galvassāpes, klepus un aizkaitināmība. Zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem biežāk iespējama paaugstināta temperatūra, kas var būt pat virs 38 °C. Pārējiem cilvēkiem drudža parasti nav vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Aizlikts deguns parasti traucē gulēt un neļauj sajust smaržu un ēdiena garšu. Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un vēl 5-7 dienas no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusus lielā daudzumā. Bērni parasti vīrusus izdala ilgāk nekā pieaugušie. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti.

Uzturs
C vitamīns ir viens no organismam nepieciešamākajiem un efektīvākajiem vitamīniem imunitātes stiprināšanai. Tāpat C vitamīns palīdzēs cīņā pret ikdienas stresu, saaukstēšanos un pat ādas novecošanos. Kaut gan to viegli iespējams uzņemt uzturā lietojot tādus augļus kā citrusaugļus, dzērvenes, kivi, un dārzeņus, piemēram, brokoļus, puķkāpostus, skābētus kāpostus, ziemas periodā noderēs arī uztura bagātinātāji, kuros daudz koncentrētākā veidā organisms iegūst nepieciešamo C vitamīna devu. Sevišķi noderīga C vitamīna trieciendeva ir pie pirmajiem saaukstēšanās simptomiem. Lai pēc iespējas ilgāk attālinātos no rudens tumšo mēnešu noguruma un saglabātu organismā dabīgo vitamīnu rezerves, uzturā jālieto arī pašmāju dārzeņi, augļi un pieejamās ogas (tomāti, burkāni, kāposti, bietes, ķirbji, āboli, dzērvenes, brūklenes u.c.) Ja nepieciešams – tos var papildināt ar ģimenes ārsta vai farmaceita ieteiktiem uztura bagātinātājiem, taču noteikti vajadzētu izmantot tās vitamīniem bagātās dabas veltes, kas pieejamas mūsu platuma grādos.

0 0
Feed