Jaunumi

Klāt ir rudens un laiks, kad arī rudens iesnas ienākušas mājās un bērnudārzos. Arī pie ģimenes ārstiem dzirdam bieži mazo pacientu mammas, kuras sūdzas par puņķainiem degunteļiem. Dažas mammas tūlīt traucas pie ģimenes ārsta, savukārt citas atkal mazuļa iesnām vispār nepievērš uzmanību. Tomēr neārstētas iesnas var neaprobežoties tikai ar diskomfortu vien, bet nodarīt arī nopietnu kaitējumu veselībai.

Jautājumi kas tad ir iesnas un kā pareizi rīkoties rudens periodā vienmēr kļūst aktuāli.

Ar 2018 .gada 1.oktabri tiek ievests jauns cenrādis.

Jau agrā bērnībā vajadzētu radināties pie fiziskām aktivitātēm un uztvert to kā kaut ko pašsaprotamu, nevis gatavošanos lielajam eksāmenam.

Fizisko spēju attīstība notiek galvenokārt skolas vecumā, bet pieaugušo vecumā tā būs atkarīga no bērnībā un skolas gados sasniegtā. Vecākiem jārāda piemērs – jābūt aktīviem un sportiskiem ikdienā. Arī vecākiem cilvēkiem lielā vecumā jābūt aktīviem. Fiziskā aktivitāte uzlabo cilvēka fizisko sagatavotību un organisma sistēmu funkcionālo stāvokli, paildzina pilnvērtīgas dzīves periodu, attālina novecošanu. Pastāv cieša saistība starp fiziskās aktivitātes intensitāti un imunitāti, aptaukošanos un traumu risku.

Esmu praktizējošs ārsts jau vairāk nekā 55 gadus un savā praksē vienmēr esmu meklējis iespējas pielietot jaunas un inovatīvas metodes. Ja 90. gados, uzsākot privātpraksi, ģimenes ārsts, kas ierodas mājas vizītēs, bija kas jauns un nepieredzēts, tad mūsdienās lielai daļai pacientu neierasti varētu būt dažādi telemedicīnas instrumenti jeb pacientu konsultēšana tiešsaistē, izmantojot internetu.

Daudzviet ārvalstīs telemedicīna jau pašlaik tiek plaši praktizēta un attīstās. Latvijā tas ir jaunums, taču arī es jau tagad meklēju jaunas pieejas darbā ar pacientiem, izmantojot dažādus telemedicīnas instrumentus. Jāteic, ka telemedicīna var atvieglot ārsta darbu un arī pacienta ikdienu, tādēļ ticu, ka ar laiku tā kļūs par ierastu praksi arī Latvijā.

Vasara lutina un karstais laiks nebeidz vien pārsteigt, taču tas arī var būt nogurdinošs. Augstā gaisa temperatūra savienojumā ar mitro gaisu var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēka organismu, paaugstinot vidējo ķermeņa temperatūru, kas savukārt var izraisīt ķermeņa pārkaršanu jeb hipertermiju, kas saukta arī par karstuma dūrienu.

Visbiežāk neraksturīgi dīvainas kustības un izkropļotas ķermeņa daļas piemīt pacientiem ar diagnozi muskuļu distonija. Muskuļu kontrakcijas ir tās, kuras rada izmaiņas un prāts nespēj kontrolēt savu ķermeni. Šī slimība sastopama kā gados vecākiem pacientiem, ta arī jauniešiem un bērniem.

Parasti muskuļu distonija skar kaklu, seju, acis, kā arī ekstremitātes. Šie simptomi ne tikai rada pacientam diskomfortu, bet traucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un samazina darba spējas. Pacienti saskaras ar sociālo atstumtību un depresiju. Izskata un kustību kropļojumu dēļ apkārtējā sabiedrība, dažreiz pat ģimenes locekļi mēdz viņus uzskatīt par garīgi atpalikušiem.

Aiz loga lietus un pirmās sniega pārslas, kuras vēja pūsmai virpuļojot aiz vien biežāk liek domāt, ka vasara ir izskanējusi. Lietavas un sniegs, dzestrie rīti, agrā tumsa liecina par tumšā gadalaika iestāšanos. Līdz ar laika apstākļu maiņu parādās mazās saslimšanas. Kā rīkoties, lai pasargātu sevi, savu ģimeni un izvairītos no saaukstēšanās?

Ikdienas praktiskie ieteikumi:
Rūpīgi mazgājat rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas ilgstoši saglabājas uz gabalu ziepēm.

Skolas dzīves ikdiena un vide – cik tā ir draudzīga bērniem un cik tomēr tālu no ideāla? Stundu agrais sākums, t.s. pagarinātās grupas, kur bērni sēž līdz pat vakaram, starpbrīži, kad izkustēties nav ļauts, un pārslodze ar mācību vielu, kura tiek uzdota ārpus skolas. Pēc stundām papildus pulciņi, kuri nereti ir svešvalodas vai kādi citi papildus mācību priekšmeti. Iespējama arī sporta vingrošana – teniss, peldēšana, basketbols, vieglatlētika u.c. Tad vēl lielā kaudze mājas darbu. Kur paliek brīdis sev? Pilnīgi nekam? Lai atpūstos no lielās ikdienas pārslodzes bērnam nepieciešams darīt arī neko.

No rīta ielūkojies spogulī un mēģini saprast, kāpēc pasauli spēj saskatīt ar grūtībām, turklāt puslīdz tikai ar vienu aci. Acs ir jūtīga, sāpīga un piepampusi. Kas noticis?

Mieža grauds izpaužas kā plaksta sāpīgs pietūkums un apsārtums. Veidojas strutu pūslītis (abscess), kas var būt vērsts uz plaksta iekšpusi vai ārpusi. Tas var būt Meiboma dziedzera (iekšējais miežgrauds) vai tauku dziedzera (ārējais miežgrauds) akūts strutains iekaisums. Tas parasti attīstās, ja ir novājināta imūnā sistēma, cukura diabēta gadījumos, arī pie novājēšanas, anēmijas un laikapstākļu maiņas.

Pārkinsona slimība ir hroniska progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība. Šīs slimības iespaidā cilvēkiem ir kustības un runas traucējumi. Bieži vien tā iespaido arī cilvēku garastāvokli, uzvedību un domāšanu. Tā nosaukta ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson) vārdā, kurš 1817. gadā pirmais aprakstīja tās simptomus. Parkinsona slimība ir hroniska un lēni progresējoša saslimšana, kas skar centrālo nervu sistēmu, radot kustību un runas traucējumus. Slimība sākuma stadijā ir grūti diagnosticējama, taču ir atsevišķi simptomi, kas var liecināt par tās klātbūtni organismā.

Šogad vasara mūs nelutina ar saulainām un karstām dienām. Tomēr ir lieliska iespēja baudīt Latvijas mēreno vasaru sportiskā pastaigā gar jūru vai apceļot skaistākās Latvijas vietas.

Tomēr tiem, kam astma ir ikdiena, iesakām dažas būtiskas dzīves kvalitāti uzlabojošas lietas.

Pirmkārt censties uzturēties elpošanas ceļiem tīkamā un labvēlīgā klimatā. Šie apstākļi jāievēro gan mitrinot ziemas mēnešos pārkurināto un sauso istabas gaisu, gan arī vasarās, cenšoties pēc iespējas vairāk atrasties svaigā jūrmalas gaisā.

Mugurkauls sastāv no 32-35 skriemeļiem. Katram no tiem ir divas augšējās un divas apakšējās locītavas. Tas ir smalku locītavu ķēdīšu komplekss, kas nepārtraukti jākustina.Taču viss jādara ar apdomu.

Muguras sāpes var iedalīt pēc zonām – sāpes jostas un krustu daļā, sāpes sprandas un kakla daļā un sāpes krūšu daļā. Reizēm izdala arī astes kaula zonu, bet sāpes šajā zonā ir salīdzinoši retos gadījumos

Pēc klīniskajām vadlīnijām, ko izstrādājusi Ģimenes medicīnas katedras darba grupa, izveidoti ieteikumi pacientam ar muguras lejas daļas sāpēm.

Censties turpināt ikdienas aktivitātes pat akūtu sāpju gadījumā, ierobežojot tikai lielu fizisku slodzi un pievēršot uzmanību pareizai pozai. Vieglas slodzes veicina atveseļošanos ātrāk, nevis padziļina bojājumu (veicina skābekļa pieplūdi, apasiņošanu, vielu maiņu audos, mazina muskuļu spazmas un locītavu kontraktūras). Gultas režīms parastu nesarežģītu muguras lejsdaļas sāpju gadījumā nedrīkstētu būt ilgāks par 4 dienām, jo tiek novājināta un atslābināta muskulatūra, parasti 2-4 dienas izteiktu sāpju gadījumā, bet vairumam tas nav nemaz nepieciešams. Taču iespējamas slimības un tik stipras sāpes, kad pēc ārsta ieteikuma gultas režīms jāievēro ilgāk.

Siltās vasaras dienas ir aizritējušas, laiks kļūst arvien vēsāks. Bet vai tas ir iemesls kļūt mazāk aktīvam nekā gada karstajos mēnešos? Nebūt ne!
Pēc laiski pavadītas vasaras sākoties rudenim daudzi no mums noteikti ķeras pie nepadarītajiem darbiem. Atrast laiku fiziskām aktivitātēm kļūst grūtāk, iecerētajam sporta veidam dienā atvēlot vien 20-30 minūtes. Tas nozīmē, ka šo laiku ir jāizmanto pēc iespējas efektīvāk – lieliska metode ir intervālu treniņi, īsus brīžus kustoties ar pilnu sparu un minūti starp tiem atpūšoties. Piemēram, 20 minūšu treniņu sadalīt 3 minūšu skrējienos ar minūti ilgu iešanas atpūtu starp katru no skrējieniem. Šāda pieeja fiziskai aktivitātei strauji palielina vielmaiņas ātrumu un dod lielāko iespējamo efektu no īsā treniņā pavadītā laika. Pats labākais – šo metodi var pielietot jebkurai aktivitātei.

Agrīnie skolas gadi ir īsts pārbaudījums bērna imūnsistēmai, jo tā vēl nav pilnībā attīstījusies. Daudziem bērniem atrodoties vienā telpā risks saslimt ir gandrīz simtprocentīgs.
Visbiežākie slimību izraisītāji ir vīrusi. Atliek tikai vienam inficētam skolēnam atnākt uz skolu, un šis organisms sāks strauji izplatīties. Kā piemēru var ņemt šādu itin ierastu scenāriju – bērns, kurš ir saaukstējies, ieklepojas vai nošķaudās klases telpā. Apkārt esošie šo gaisu, kurā atrodas vīruss, ieelpo un saaukstēšanās izplatās. Vai arī ar klasesbiedriem laiku pavada kāds skolēns, kurš ir inficējies ar rota vīrusu un pēc tualetes apmeklējuma nav kārtīgi nomazgājis rokas. Slimību izraisošās baktērijas izplatās kaut ar blakus esošo objektu palīdzību, kam pieskāries ir slimnieks.

Beidzot ziema ir galā, un ilgi gaidītais gaidītais pavasaris ir klāt. Saulīte silda, putniņi dzied… Bet tas arī nozīmē, ka ir sācies viens no bīstamākajiem gadalaikiem astmas slimniekiem, kuriem ir alerģija no dažādiem ziedošo augu putekšņiem.

Krasais putekšņu daudzuma pieaugums gaisā apvienojumā ar temperatūras izmaiņām un pirmajiem pērkona negaisiem padara pavasari par laiku, kad jāievēro īpaša piesardzība. Arī ierastie astmas ierosinātāji, kā mājdzīvnieki, putekļu ērcītes un pelējums, var izraisīt negatīvu efektu. Šo ierosinātāju radītie alergēni mēdz uzkrāties ziemas laikā, paaugstinot risku tos ieelpot izsaukt astmas simptomus.

Vasaras pašā pilnbriedā brīvās dienas un atvaļinājumus daudzi vēlas pavadīt, baudot saules un ūdens peldes.

Tomēr mūsdienās nopietni aizdomājamies par savu veselību un arvien biežāk rodas jautājums: “Vai sauļoties ir veselīgi?”

Saules stari spēj brīnišķīgi uzlabot mūsu garastāvokli un, protams, kurš gan nevēlas iegūt skaisto zeltaini brūngano ādas toni – vasaras atpūtas un saules liecinieci

Pediatrs – ģimenes ārsts Jevgēņijs Bondins: ”Vissvarīgākais ir bērnu drošība vasarā!”
Vasara ir sākusies un gandrīz katrā ģimenē rodas jautājums par to, ko darīs mūsu “atvases” brīvajos vasaras mēnešos. Atbildi uz šo jautājumu dod daudzās nometnes, kuras dažādas organizācijas Latvijā organizē katru vasaru.

Gaisa mitrums palielinās, līst bieži… Rudens nav tas vieglākais laiks astmas slimniekiem.
Šajā vēsajā gadalaikā pastāv pieaugoša izplatība saslimstībai ar vīrusiem, kas var ievērojami saasināt astmas simptomus, liekot inhalatoru lietot biežāk.
Šo faktoru ietekmē var tikt kairināti elpceļi, kas var pastiprināt astmas simptomus, tāpēc ir ieteicams veikt izelpas plūsmas mērījumus. Tādējādi laicīgi iespējams lemt ar ārstu par terapijas sākšanu.
Maksimālais pieļaujamais astmas simptomu biežums, kad nepieciešams lietot “glābšanas” inhalatoru, ir 2 reizes nedēļā. Ja šāda nepieciešamība kļūst biežāka, noteikti vērsieties pie mūsu speciālistiem